Šajā sadaļā (attēlu un apraksta veidā) var gūt ieskatu par to, kas notiek mēbeļu restaurācijas procesā un kādas darbības jāveic, lai mēbele atgūtu sākotnējo izskatu.
Vispirms tiek novērtēts mēbeles stāvoklis, nosakot kādi restaurācijas darbi būs nepieciešami, proti, vai nepieciešama pilna restaurācija (virsmas apdares noņemšana, konstrukcijas remonts un defektu labošana, trūkstošo detaļu un dekoratīvo elementu izgatavošana, jaunas apdares uzklāšana), vai daļēja restaurācija (oriģinālās apdares attīrīšana no putekļiem un netīrumiem, konstrukcijas remonts un defektu labošana, trūkstošo detaļu un dekoratīvo elementu izgatavošana), atstājot laika gaitā radušos nenozīmīgus defektus.
Mēbeles restaurācijas procesa darbu posmus varat aplūkot turpmāk pievienotajos attēlos:
Artdeco (Art Deco) stila galda restaurācijas process bildēs:
Jūgendstila galda restaurācijas process bildēs:
Mēbeles restaurācijas process sastāv no šādiem secīgiem darbu posmiem:
⊕ Mēbeles demontāža - mēbeles konstrukcija tiek izjaukta - savienojumi, skrūvētās detaļas, durvju, furnitūras un dekoratīvo elementu noņemšana;
⊕ Vecās apdares notīrīšana, pielietojot atbilstošu metodi (mehāniska slīpēšana vai ķīmisku līdzekļu izmantošana);
⊕ Defektu labošana - mēbelēm mēdz būt atlīmējušās līstes, pacēlies nažfinieris, plaisas, iesitumi; šie bojājumi tiek novērsti, izmantojot atbilstošus paņēmienus (piemēram, visi līmēšanas darbi tiek veikti ar koka līmēšanai paredzētām atgriezeniskām līmēm, kādas tika izmantotas mēbeles izgatavošanas procesā);
⊕ Trūkstošo koka daļu izgatavošana - laika gaitā zudušo elementu (līstes, virpojumi, kokgriezumi u.c.) un detaļu (krēslu spraišļi, skapju plaukti, kājas u.c.), izgatavošana no jauna; detaļas tiek izgatavotas, par pamatu ņemot esošās vai attiecīgā stila literatūru ar ilustrācijām, ievērojot atbilstošo koka sugu, šķiedru virzienu, tekstūras zīmējumu, izmērus, detaļas profilus u.c. nosacījumus. Savukārt vietās, kur trūkst nažfinieris, ir nepieciešams, iestrādāt tādas pašas koka sugas finiera ielaidumus, ņemot vērā tā tekstūras zīmējumu, šķiedru virzienu un biezumu. Ir dažādi finiera ielāpu konfigurācijas veidi. Ņemot vērā minētos nosacījumus, tiek piemeklēts īstais, lai tas labi iekļautos labojamā virsmā un nebūtu pamanāms.
⊕ Slīpēšana Kad bojājumi ir novērsti un trūkstošās daļas izgatavotas, tad nepieciešams mēbeli sagatavot apdarei. Slīpēšana ir svarīgs process, lai iegūtu kvalitatīvu apdari. Slīpēšanu sāk ar rupjāka grauda smilšpapīru, pakāpeniski pārejot uz smalkākiem. Īpaša vērība jāpiegriež tām mēbelēm, kuras tiks pulētas, jo šāds apdares veids izceļ koka virsmas tekstūru.
⊕ Furnitūras atjaunošana, trūkstošo izgatavošana Laikam ejot nolietojas mēbeles furnitūra-eņģes izdilst, slēdzenes neslēdzas, rokturīši pazūd, dekoratīvie elementi ir palikuši tumši. Furnitūru, kura ir pazudusi, visbiežāk nākas izgatavot no jauna, ņemot vērā saglabājušo kā paraugu, jo katrai mēbelei ir sava induviduāla , kura tika izgatavoti speciāli tikai tam konkrētam priekšmetam. Īpaši tas attiecas uz senāku stilu priekšmetiem. Trūkstošos elementus izgatavo no jauna kopējot esošo formas un pārnesot tās uz speciāliem moduļiem pēc kuriem, tad varēs izgatavot dažadu konfigurāciju un materiālu(misiņš, bronza ucc.) elementus. Slēdzenēm ir nepieciešams izgatavot pazudušās atslēdziņas, lai tās pildītu savu funkciju. Bieži atslēdziņas kalpo arī kā rokturis, tādēļ to nozīme ir vēl īpašāka.Pirms mēbeles montāžas nepieciešams furnitūru notīrīt un uzspodrināt, lai tā kalpotu kā akcents priekšmetam.
⊕ Stikla detaļu tīrīšana, nomaiņa, labošana Laika gaitā, mēbelēs, kurās ir stikla izstrādājumi, dažkārt tie ir bojāti (saplaisājuši, satumsuši, pazuduši utt), jo tie ir vistrauslākie. Tos vispirms nepieciešams notīrīt un apzināt to stāvokli. Mainot kādu stiklu ir jāņem vērā autentiskā formas un biezums. Pie formas var pieskaitīt dažāda veida dekoratīvos slīpējumus stikla virsmā, kā arī malu facetu, kurš piešķir īpašu izskatu senlaicīgiem spoguļiem kā arī stikliem. Savukārt biezums ir svarīgs, lai tas nebūtu par plānu, tādejādi arī par trauslu vai gluži pretēji par biezu un smagu. Priekšmeta kustošajās daļās, piemerām durvīs, tas ir īpaši svarīgi, lai tās smaguma dēļ nenosēstos vai plānā stikla dēļ nebūtu pārlieku trauslas.
⊕ Apdare Ir dažādi apdares veidi un katrai mēbelei, vadoties pēc stila un izmantotās koka sugas, kā arī mēbeles izmantošanas mērķi var piemeklēt vispiemērotāko apdari:
- Tonēšana Lai piešķirtu mēbelei izvēlēto toni ir nepieciešams to tonēt. Senlaicīgu mēbeļu tonēšanai tiek izmantotas beices uz ūdens bāzes. Atšķirībā no ķīmiskajām beicēm, kuras aizsedz koka tekstūru, veidojot miglu uz virsmas, ūdens beices to izceļ, padarot virsmu dzīvāku. Ūdens beiču mīnus ir toņu sortiments, kurš nav īpaši plašs, tas ir izskaidrojams ar dabīgajiem materiāliem, kuri tiek izmantoti beiču izgatavošanā (sīkāk skat. attēlus sadaļā par koku sugām, toņiem un apdares pārklājumiem).
- Lakošana Kad priekšmets ir ieguvis vēlamo toni ir nepieciešams uzklāt aizsargkārtu, kura pasargās koka daļas no apkārtējās vides ietekmes, kā arī paspilgtinās izvēlēto beices toni un izcels koka tekstūras zīmējumu. Lakošanu sāk ar šellaku, kura kalpo kā grunts slānis, un dod iespēju pie nākamās restaurācijas vieglāk noņemt apdari mēbelei. Par noslēdzošo apdares kārtu var izvēlēties vai nu šellaku, vai ūdenslaku. Šellaku kā noslēdzošo apdares slāni lieto priekšmetiem, kuri ir pakļauti mazākai nodiluma slodzei. Mēbeles, kuras ir pakļautas lielākam nodiluma riskam, kā arī mitrumam, karstumam (galdi, krēsli,gultas u.c.), ir nepieciešams lakot ar nodilumnoturīgām lakām. Šādiem gadījumiem der ūdenslaka, kas ir dabīga un ar augstu nodilumizturības pakāpi, kā arī atgriezeniska. Tomēr, mēbeles ekspluatācijas procesā, ir jāatceras, ka neviena dabīgā laka nav pilnīgi mitruma un karstuma izturīga, tādēļ ir jānovērš ilgstoša tās atrašanās šo nelabvēlīgo apstākļu ietekmē.
- Pulēšana Kā atsevišķu apdares veidu, ko mēs piedāvājam, ir jāpiemin pulēšanu ar šellakas politūru. Šis ir visilgākais un darbietilpīgākais process, taču gala rezultāts ir ieguldītā darba vērts. Stila mēbeles visbiežāk tiek pulētas ar šellakas politūru. Šellaka ir dabīga laka un tās pulējums veido dzidru, patīkamu klājumu, izceļot koka tekstūras zīmējumu. Visbiežāk šādi apstrādā vērtīgās koka sugas, piemēram, riekstu, sarkankoku, mahagonu, liesmoto un karēlijas bērzu, putna acs kļava. Šobrīd Ir ļoti maz restaurācijas meistaru kuri ir pilnībā apguvuši šo arodu, tādēļ šis apdares veids tiek uzskatīts par īpaši ekskluzīvu. Mūsdienās ir daudz mākslīgo laku ar kurām, apstrādājot virsmas, var mēģināt panākt līdzīgu rezultātu, taču to klājums nebūs dabīgi “silts” un dzidrs, bet gan mākslīgi “auksts” un bezpersonisks, kā tipisku piemēru var minēt padomju laikā gatavotās sarkankoka sekcijas, kuru apdarē ir izmantota spīdīga poliuretāna laka biezā kārta, kura tika uzklāta mehāniski ar lakošanas mašīnām.
- Vaskošana, eļļošana Šie koka virsmu apdares veidi ir salīdzinoši visvienkāršākie. Ja nav nepieciešams īpaši izcelt priekšmeta izskatu un paspilgtināt to ar apdari, var izmantot vasku. Eļļa apdares brīdī, izcels koka tekstūru taču, tai pilnībā iesūcoties virmā, tā veidos tumšu neviendabīgu klājumu, radot nepabeigtas apdares iespaidu. Parasti vasku vai eļļu uzklāj uz virsmām, kurām nepieciešama aizsardzība, bet nav augstas apdares prasības.
- Āderējums Par āderējumu sauc apdares veidu ar kura palīdzību no mazāk vērtīgas koka sugas tiek imitēta vērtīgākas koka suga, uzkrāsojot attiecīgā cēlkoka tekstūras zīmējumu uz izvēlētās virsmas. Piemēram, mēbelei, kura tika izgatavota no priedes vai alkšņa tika uzzīmēta ozola tekstūra, tādejādi panākot vērtīgākas koka sugas iespaidu. Šādu paņēmienu senāk bieži izmantoja mājas amatnieki, kuriem cēlkoku pieejamība bija ierobežota, tādējādi imitējot vērtīgākas koka sugas iespaidu. Labi āderētas mēbeles īpašnieks dažkārt pat nespēja iedomāties, ka tā ir izgatavota no mazvērtīgas koku sugas, domādams kad viņa īpašumā ir augstvērtīgs priekšmets. Mūsdienās šāds apdares veids tā sākotnējā veidolā ir gandrīz aizmirsts un faktiski pārgājis mūsdienās visiem tik ierastā līmenī, piedāvājot bezvērtīgu skaidplākšņu laminēšanu ar dažādu koku tekstūrām.
- Tapsēšana Mēbeļu tapsēšana ir process kurš, nodrošina mēbelei izskatu, gan kalpo funkcionāli. Antīko mēbeļu tapsēšana notiek pēc senām metodēm, izmantojot materiālus, kādus izmantoja mēbeles izgatavošanas brīdī (siksnas, atsperes, jūraszāli, zirga sarus u.c.) Mūsdienās bieži restaurējot mēbeles, tiek izmantoti mākslīgiem materiāli (sintipons, porolons u.c.), taču tas nav pareizi, jo šādi samazinās mēbeles ilgmūžība, jo šādi tapsēšanas materiāli ātri izdilst, sasēžas, sairst un mēbele zaudē savu izskatu un funkcionalitāti. Savukārt mēbele, kura ir tapsēta pēc senajām metodēm, izmantojot autentiskus, dabīgus materiālus, kalpos daudz ilgāk, turklāt tā formas būs stingrākas un elegantākas, nerunājot nemaz par apziņu, ka īpašumā ir autentisks un no dabīgiem materiāliem gatavots priekšmets.